|
March 1st, 2009
 | 04:22 pm
Tik labi būt martā, mutuļojošs prieks iekšās jau no rīta atverot acis - "eeiii, mēs esam 1. martā!"
Nu, tā, ka liekas, ka visam tagad ir SĀKUMS, ka viss būs, nē, bet ne kā 1. janvārī, bet tā - ka jau ir, ka ir tagad.
Ceru, ka tā ir magic priekšnojauta kaut kāda.
|
February 15th, 2009
| 05:53 am
Drusku atkal par tiem matiem runājot, aber rudi mati gan ir tie, kas man ir absolūti nezināmā pasaule, pat varētu teikt - tāda kā bijība... Skaisti jau gan. Ja es ko tādu uz sevi atļautos - tas būtu augstākais punkts, laikam tikai tad, kad justos pilnībā apmierināta un pārliecināta par sevi līdz pēdējai kripatai.
  
   
p.s. Vispār vakar ieķēllēju matos trekno majonēzi uz stundu (pēctam ar šampūnu izmazgāt), baigi labā lieta!
|
February 4th, 2009
 | 09:35 pm
Lūk, ziņās saka, esot atklāts saldummīļu gēns, bērns ar pastiprinātāku tieksmi pēc saldumiem nekā pārējiem, to esot pārmantojis. Tas tak man no tēta tādā gadījumā, viņš no saldumiem pārtikt varēja. Vēl arī zilās acis, uzacis un sliktā redze. Nu re kā, ja man kāds bi pajautājis, es būt` labprāt jēmusi melnīgsnējo ādu, biezos ogļmelnos matus, totur noslieci uz plēsējzvēra ķermeņa struktūru /kalsnums & muskuļi/ un dzimumzīmīti virs uzacs (kaut gan man ir uz astes kaula tādpati). Ja tā padomā, tēvs mans bija skaists ļoti, saldummīlis un kaislīgs smēķētājs, tā ja. Un viņam bija tas nevērīgais pievilcīgums kustībās, kas mani tagad totāli savaldzina vīriešos, nu tāds čomiskums, džekiskums, pašpuicisms. Man kaut kur ir dievīga viņa bilde, lielformāta, melnbalta, no astoņdesmitajiem laikam - nedaudz atpogāts krekls, atrotītām piedurknēm, liels pulkstenis, rokas kabatās, saulē mirdzoši melnā oniksa mati, kas ieskauj izteiktos vaigu kaulus un šķelmīgu smaidu.
Kā mēs reizēm sēdējām ābeļdārzā, kad biju jau paaugusies, es ēdu viņa - no augstākajiem zariem ielasītos man saujās - ķiršus un viņš man stāstīja kā jaunībā pa zaļumballēm spēlējuši un kāds mulsums bijis šiem - barā tik pārliecinošajiem, tiekot vieniem, iet uzlūgt meiteni, kas iepatikusies.
Viņš vienmēr klausījās mūziku, vienmēr visur. Haha, pat malku skaldot, viņš aizvilka līdz taivietai rādžu, viņam bija tāds vada rullis 100metrīgs un tad pa visu pagalmu, pa dārzu, pār vagām, visi vienmēr paklupa aiz tā un šķendējās, reizēm arī pārrāva un tad viņš traki bļāva momentā, kurš pātraucis viņa mūziku. :)
Kas vēl ir manā Vīrieša Ideālā no viņa. "Veči, ir jābrauc, davai sievas gatavo termosus, tagad vai nekad " - atceros viņu mierīgi un pārliecinoši sakām Barikāžu vakarā, kad visā apkārtnē nervozi sašķindējās telefoni un es tāds mazais ķipars vispār nesapratukasnotiek, tikai diktum baidījos.
Balss... paga, damn, balsi gan es viņam neatceros.
_________________________________________________
offtopikā viena tāda muļķībiņa atkal, es esot bijusi portugāliete.
Current Music: Godmanis!
|
February 2nd, 2009
| 01:20 am - ice ice
Tāks, esmu izdomājusi eksperimentu ar sevi līdz vasarai. Lai maksimāli izbalē āda - nu, tāda pilnīgi cream porcelain, nekādi tonējošie, vaigukaulu pūderi, solāriji utt. Un sarkanas lūpas.
Man vienmēr tuvāks šķitis dienvidnieku tips, bet Sniegbaltīštēls tiešām ļoti paķer pēdējā laikā, beidzot esmu saņēmusies īstenot to uz sevīm. Mazliet tagad jāizdomā šitais viss, piemēram par apģērba krāsām, lai neizskatos pēc smagi saslimušas ar mazasinību un tā. Pasakās un bildēs jau skaistumskaisti tas viss... vājne... bet dzīvajā?
Nu tā, pārmaiņām, stimulam, fantāzijtēliemrealitātē, savādāk iestājies tāds neizteiksmīgs plūdums atkal, gribas savādāk, citu lomu, citu dzīvi... sāksim ar citu spoguļattēlu. Tīk tā sajūta - itkā iepazīsties ar sevi no jauna, vismaz kādu laiku, kamēr pierodi atkal...
   
Current Music: Múm - We Have A Map Of The Piano
|
January 24th, 2009
| 02:12 am
Urā, šodien tapa manas pirmās kotletes [500g malā gaļa, 2 olas, 1 sīpols, pienā samīcīta baltmaize, garšvielas], fonā skanot itāļu operām, sanāca labi.
Tomēr kaut kam es deru :)
Pagaidām protu pankūkas /pēdējā laikā azartā cepu katru dienu, visiem jau drošvien ar tām esmu līdz klinķim, bet beidzot ir, IR!!! :) /. Lielās, un iekšā satīts biezpiena pildījums rullītī.
Kaut kāds vilnis ir uzķerts šai ziņā, jaunatklāta terapija turklāt.
Current Music: Plácido Domingo - Nessun Dorma (Puccini "Turandot")
|
January 20th, 2009
| 09:27 am
Tev vēl gribas turēties pie tā, kas bijis, bet jumts tek.. jumts ir caurs tagad, saproti? Vēl neticas? Nu labi, pastāvi vēl. Gan!
Vakardienas glamūrs, viegli dūmo sveces, mazliet vēl smaržo pēc parafīna un izlietais šampanietis nav uzslaucīts, melnais kā aizsardzība. Tagad esi tikai tu, viena vienība, kā tāds viens bruģakmens izrauts un sašķīdis stiklā. Tu tagad nedrīksti apmānīties, bet arī baidīties nē.
Мне задача ясна,
Но устали глаза
Выбирать между черным и белым
Научи меня жить
И однажды забыть
Где расстались душа и тело
Current Music: Би-2 - Научи меня быть счастливым
|
January 9th, 2009
 | 12:24 am - Welcome.
Izrīšanās lēkmes @ kad-mājās-nekā-nav. Ņemam n-skaita baltmaizes šķēles (pelējumu, teiksim, droši varam apgraizīt), katru apziežam ar krietnu kārtu krējuma (!!!), apberam ar kaudzi cukura un vēl zapti (zapte mājās vienmēr uzraksies, nav variantu, pērnā, aizpērnā.. bet ir jābūt) pa virsu. So - how sick is that?
Pilnmēness tuvojas.
 
Current Music
Current Music: Muse - Apocalypse Please
|
December 30th, 2008
| 02:50 pm
*un vispār ģērbsimies sarkanā, un kaitināsim Vērsi, rarrrr.
Current Music: Morcheeba - Summertime
|
December 25th, 2008
 | 07:11 pm
Vakar bijām Domā, mazliet runāja arī mans mīļākais mācītājs - Vanags. Jo viņa balss tembrs dveš tādu mieru un viņā pašā kas tik... hipnotizējoši rāmi simpātisks. Viņš stāstīja principā par to pašu, kas filmā ar Tomu Henku, cilvēku, kas nonācis un vientuļas salas pēc kuģa katastrofas, tas uzslej kaut kādu būdu, laika gaitā šo to iekopj, izmisīgi cerot pie apvāršņa ieraudzīt glābšanu, te kādu vakaru viņa būda deg liesmās, viņš krīt gar zemi saucot - Dievs, kāpēc tu mani vēl sodi, kāpēc tu man atņem to visupēdējo. Un te nāk liels laineris, sakās - redzējuši lielā ugunskura dūmus.
Mulsu un slēpos aiz cirtām, no televīzijas starmešiem, no blakussēdētājiem, no paša mācītāja acīm turpat pāris metru attālumā. Man vienmēr kauns par tādām savām asarām. Tā robežas sajūtamība, ka tūlīt viena sekundes simtdaļa un tu vari tepat uz vietas pazaudēt realitāti, sākt kliegt, cik ļoti kaut kas raujas no tevis laukā, biedējoši pašai no sevis. Jums ir kādreiz bail no sevis?
Un man šķiet, tā noteikti vajag būt, tā būs, vaine! Līdz pēdējam, un tad tomēr pavērsiens.
Paldies, mīlu!
Un laimi un gaišumu!
Current Music: Massive Attack - Teardrop
|
December 10th, 2008
| 02:55 pm
Akdies. :) Mīļo sa-la-ve-cī-ti....
Current Music: Incubus - Drive
|
|
|
|
![[info]](http://l-stat.livejournal.com/img/userinfo.gif?v=88.8){kind=small}
shersheri's journal